 |
Šī gada 11. aprīlī Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas bibliotēkā notika izstādes atklāšana, kas veltīta angļu komponista Henrija Pērsela (Henry Purcell, 1659-1695) 360 gadu jubilejai un franču komponista Fransisa Pulenka (Francis Pulenk,1899-1963) 120 gadu jubilejai. |
Izstāde tiek rīkota paralēli starptautiskajam konkursam VIVA LA MUSICA, kura programmā ir ietverti minēto komponistu skaņdarbi. Izstādes mērķis ir sniegt konkursa dalībniekiem ieskatu Pērsela un Pulenka dzīvē un daiļradē, kā arī parādīt abu komponistu dzīves gājumu konkrētā laikmeta kontekstā, kā arī viņu mūzikas daiļrades sasaisti ar citu mākslas veidu izpausmēm.
Tiek uzskatīts, ka par angļu Orfeju dēvētais komponists Henrijs Pērsels angļu valodai devis mūzikas balsi, jo tiek atzīts par vienu no dižākajiem angļu klasiskās mūzikas pārstāvjiem un nacionālās operas pamatlicējiem (noteikti jāmin “Didona un Enejs”, “Feju karaliene”, “Karalis Artūrs”, “Vētra”). Jau bērnībā Pērsels dziedājis Karaliskās kapelas korī, vēlāk bijis karalisko instrumentu pārziņa palīgs. 18 gadu vecumā kļuvis par galma komponistu, no 1679. līdz 1682. gadam bijis Vestminsteres abatijas ērģelnieks, bet no 1683. gada – viens no Karaliskās kapelas ērģelniekiem un karalisko instrumentu pārzinis. Mūziku rakstījis gan baznīcai un karaļa galmam, gan teātrim un publiskiem izrīkojumiem, gan paša priekam un izklaidei. Savā mūzikā integrējot itāļu un franču baroka stila elementus, Pērsels tiek uzskatīts par angļu baroka mūzikas stila pamatlicēju.
Savukārt, Pulenks, audzis franču klasiskās un laikmetīgās mūzikas gaisotnē, īpaši bija aizrāvies ar Debisī un Ravēla darbiem, vēlāk ar Stravinska, Satī un Musorgska mūziku. Tāpat kā viņa domu biedrus, Pulenku bija ietekmējušas arī kubisma idejas, franču sirreālistu Kokto un Apolinēra estētika. Tomēr laikā gaita viņš izveidoja savu stilu, kura galvenās īpašības ir franču dziesmu tradīcijās sakņojies melodiju reljefums un vijīgums, vokālās deklamācijas elastīgums. Viņš komponējis operas, baletus, orķestra darbus, koncertus, vokālo un instrumentālo kamermūziku, kora darbus.
Izstādes atklāšanas laikā tika sniegts arī abu komponistu īss laikmeta raksturojums, tika parādīta prezentācija, kas atspoguļo mūzikas paralēlo saikni ar citiem mākslas veidiem - arhitektūru, glezniecību. Izstādes atklāšana notika nepiespiestā, brīvā gaisotnē, tika veidots dialogs ar auditoriju.
Izstādes atklāšanas laikā tika atskaņoti fragmenti gan no Pērsela, gan Pulenka spilgtākajiem mūzikas paraugiem. Pērsela daiļradi ilustrēja “8. svīta klavesīnam”, skaņdarbs trompetei un ārija. Savukārt, kā viens no efektīgākajiem, asprātīgākajiem, kontrastiem bagātākajiem skaņdarbiem izskanēja Pulenka Koncerts divām klavierēm re minorā (1932). Lielā gavēņa laika noskaņu akcentēja fragmenti no Pulenka 1950. gadā ar Jakopana da Todi tekstiem komponētajajiem garīgajiem sacerējumiem “Stabat Mater”. Savukārt, fragmenti no operas “Karmelīšu dialogi” izskanēja kā ieskaņa šīs operas pirmizrādei Latvijas Nacionālajā operā, ko mūzikas gardēži varēs izbaudīt šī gada 25. maijā.
Sirsnīga pateicība ikvienam, kas palīdzēja abiem dižajiem komponistiem veltītās izstādes atklāšanai tapt par izglītojošu un iedvesmu raisošu pieredzi!
Bibliotēkas vadītāja Regīna Velika
