2024. gada 19. aprīlī Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas audzēkņi, pateicoties programmai «Latvijas skolas soma», devās uz Latvijas Nacionālo operu un baletu, lai apmeklētu operas izrādi “Dons Paskvāle” Džordžo Barberio Korseti režijā.
Latvijas Nacionālajā operā un baletā šīs operas pirmizrāde notika 1950. gadā diriģenta Edgara Tona vadībā, tomēr 2018. gada maijā tā tika atjaunināta. Mums bija iespēja apmeklēt pēdējo šīs operas izrādi 2024. gada 19.aprīlī 19.00 Latvijas Nacionālajā operā un baletā.
Komiskās operas žanra meistardarbs “Dons Paskvāle” ir stāsts par to, kā padzīvojušo vecpuisi donu Paskvāli izjoko viņa ārsts Malatesta un ārsta “māsa” Norīna – jauna, skaista atraitne, kuru finālā apprec mīlas jūtu pārņemtais brāļadēls Ernesto. Galvenajās lomās bija sekojoši vokālisti – Krišjānis Norvelis (Dons Paskvāle), Kalvis Kalniņš (Malatesta), Pablo Martiness (Ernesto), Inga Šļubovska-Kancēviča (Norīna), Rihards Millers (Karlīno).
Opera atbilda savam žanram, jo varēja pasmieties, tomēr dažas režisora idejas likās neierastas pret klasiskās operas. Jo mēs, mūziķi – klasiķi pieradām pie klasiskās interpritācijas ar krāšņiem tērpiem un plašām dekorācijām, tomēr šeit bija pamanāma mūsdienīga interpritācija ar minimālisma iezīmēm. Tas izpaudas ar viena veida divām sienām ar kāpnēm un balkonu, dīvānu, galdu un krēsliem. Vokālistiem - vīriešiem bija mūsdienīgi uzvalki, sievietei pāris kleitu. Taču pārsteidza videoproekcija, režisors to savdabīgi interpretēja, piemēram, I cēlien sākās ar Dona Paskvāle sapni, kur bija daba, bērzu koki, kalni un pēkšņi paceļas kaila sieviete, kuru nedaudz apsedz dabas “paklājs”, tad pēkšņi viņa it kā dzemdē zīdaiņus ar Dona Paskvāle seju.
Bet vēlos atzīmēt, ka opera bija saprotama un viegla, laiks ritēja ļoti ātri. Lielu “spiedumu” atmiņās atstāja Dona Paskvāles dzeltenās zeķes, kas ļoti interesanti un neierasti izkatījās ar klasisko zaļo samta uzvalku.
Pateicamies programmai «Latvijas skolas soma» par iespēju būt kultūras dzīves epicentrā!
Informāciju sagatavoja Mūzikas vēstures un teorijas nodaļas
IV kursa audzēkne
Anastasija Vinogradova
