 |
30. aprīlī Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā skanēja svinīgs koncerts veltīts Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanai “Es Latvijā – Latvija manī”. |
Koncerta sākumā skatītājiem bija iespēja redzēt vēsturisko videoierakstu, kā tika pieņemta Latvijas Neatkarības atjaunošana. Koncertu atklāja apvienotais SBDMV kamerorķestris, mūzikas skolas stīgu orķestris un orķestris “Daugavpils Sinfonietta” Aivara Broka vadībā. Pirmo skatītāji dzirdēja Jāņa Ivanova Simfoniju nr.6, 2.daļu Allegro, tad skanēja Aivara Broka latviešu tautasdziesmas “Pūt, vējiņi” apdare klavierēm un simfoniskajam orķestrim. Koncerta turpinājumā skanēja Mūzikas teorijas nodaļas audzēkņu tautasdziesmu apdares. Topošie komponisti iepriecināja skatītājus ar dažādām latgaliešu tautasdziesmu apdarēm. Skanēja Viktorijas Gžibovskas apdare “Aiz azara augsti kolni” saksofonam un klavierēm, Nadeždas Stankevičas apdare “Kur gaismeņa zyla ausa” flautai un klavierēm, Diānas Gritānes apdare “Toli dzievoj muna meiloj” saksofonam un klavierēm, kā arī Anastasijas Jevstigņejevas apdare “Leiteņš leja” solisti Līga Znutiņa un Nataniels Simha Rasnačs. Koncertā tika dziedātas arī latviešu komponistu oriģināldziesmas. Kora klases meiteņu ansamblis izpildīja A. Engelmaņa patriotisku dziesmu “Mātei Latvijai”. SBDMV jauktais koris dziedāja divas dziesmas: Riharda Dubras “Miserere mei” diriģēja Anna Stankeviča un Ārija Šķepasta “Es gulu, gulu”, diriģēja Līga Znutiņa. SBDMV apvienotais akordeonistu orķestris un mūzikas skolas akordeonistu orķestris atskaņoja Raimonda Paula “Kūko, kūko dzeguzīte” (diriģēja Anna Grigorjeva) un Alfrēda Tuča “Dancis” no svītas “Dejas prieks”, ko diriģēja Anastasija Zubova.
Koncerta izskaņā Romāna Saikovska vadībā divus skaņdarbus spēlēja SBDMV pūtēju orķestris: Jāzepa Vītola “Trīs latviešu tautasdziesmas” Mārtiņa Birņa aranžijā un Gunāra Ordelovska “Tauru parāde”.
Koncerts “Es Latvijā – Latvija manī” skanēja kā apsveikums visiem Latvijas iedzīvotājiem Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienā.
Informāciju sagatavoja: SBDMV Mūzikas teorijas nodaļas
pedagogs Alīna Lapinska
