Andrejs Osokins- viens no pazīstamākajiem mūsdienu pianistiem Latvijā un citur Eiropā. Andrejs Osokins ir daudzu starptautisku konkursu laureāts. Viņš ir saņēmis arī Latvijas Lielo mūzikas balvu 2008. Kritiķu vērtējumā pianistam piemīt “hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta.” (avots: https://www.lnso.lv/andrejs-osokins)
Jau 9. gadu pēc kārtas SBDMV notiek Starptautiskais Mūzikas un Mākslas festivāls Daugavpils ReStArt, kuru organizē pianists, diriģents, Daugavpils Sinfonietta mākslinieciskais vadītājs un SBDMV direktors Aivars Broks. DAUGAVPILS ReStArt 2020 ietvaros SBDMV viesosies Andrejs Osokins, kurš izteica vēlmi 2020. gada 24. septembrī iepazīstināt SBDMV audzēkņus ar savu skatījumu un pieredzi mūzikā.
Jautājumi
Jūs esat piedalījies daudzos Starptautiskos konkursos. Ar ko Starptautiskie konkursi atšķiras no konkursiem Latvijā?
Godīgi sakot, mūsdienās konkursi Latvijā ar neko neatšķiras no konkursiem Ārzemēs. Pašlaik Latvijā ir ļoti daudz jaunu, talantīgu pianistu, tāpēc arī konkursi Latvijā notiek ļoti augstā līmenī. Konkursus Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, vērtē profesionāla žūrija. Dažreiz žūrijas komisijas sastāvā ir pieaicināti profesionāli speciālisti no ārzemēm. Manuprāt, konkursi Latvijā norisinās ļoti augstā, starptautiskā līmenī, un ne ar ko kardināli neatšķiras no konkursiem citās valstīs.
Kad konkursos ir brīvas izvēles skaņdarbi, pēc kā vadīties to izvēlē?
Es uzskatu, ka vislabākais šajā jautājumā ir pedagoga padoms. Skaņdarbs, kuru jūs visvairāk mīlat, konkursā var neparādīt jūs no visstiprākās puses, tāpēc ļoti svarīgi ir pakonsultēties ar pedadogu. Ar skolotāju svarīgi ir apspriest jūsu labākās īpašības, un izvēlēties skaņdarbu, kurā tās visspilgtāk izpaužas.
Kas jūs īpaši aizrauj, klausoties citu izpildmākslinieku priekšnesumus?
Es esmu atvērts tām sajūtām, ko pianists grib manī izraisīt. Daži pianisti grib parādīt cik daudzveidīgi viņiem skan instruments, dažiem ir svarīgi izpaust komponista sajūtas un īstenot autora ieceri skaņdarbā. Dažiem ir svarīgi parādīt skaņdarba attīstību kultūrā, piemēram, runājot par Bēthovena 5. simfoniju. Tas, kā mēs uztveram klasiskās mūzikas pamatlicēju darbus arī nozīmē to, kādi mēs esam tagad, 21. gadsimtā. Es esmu atvērts jebkuram saskarsmes veidam ar mākslu.
Jūs esat absolvējis Trīsvienības mūzikas koledžu un Karalisko mūzikas akadēmiju Londonā. Pēc kā jūs vadījāties, izvēloties izglītības iestādes, kurās apguvāt specialitāti?
Tas bija saistīts ar pedagogiem. Katrā no šīm skolām bija brīnišķīgi pedagogi. Es domāju, ka priekš pianista, galvenais nav skolas nosaukums, bet gan ir pedagoga vārds. Pirms apgūt savu specialitāti pie noteikta pedagoga, ieteicams ar pedagogu pastrādāt iepriekš. Un ja saprotat, ka jums ar šo pedagogu ir līdzīga pasaules uztvere, ka jūs iedvesmo kopā pavadītās stundas, ka jūs runājat “vienā valodā” un jūtaties labi ar šo cilvēku, tad tas ir pedagogs, kurš spēs jums daudz iemācīt.
Kādu sasniegumu savā karjerā jūs uzskatāt par visnozīmīgāko? Kāpēc?
Es ceru, ka tie nozīmīgākie vēl būs, nevis bija. Es domāju, ka galvenais sasniegums ir iespēja parādīt, ka Latvijas klavierspēles skola ir varena pasaules mērogā. Es uzskatu, ka ļoti vērtīga ir iespēja uzstāties labākajās koncertzālēs pasaulē, un uzstāties labāk nekā izcilākie pasaules mūziķi, tāpēc, ka tas parādīs Latvijas mūzikas izglītības iestāžu nozīmi. Mēs esam valsts ar daudziem izciliem mūziķiem, mēs varam lepoties par savu kultūru un izglītību mūzikā. Mans galvenais karjeras sasniegums- man ir izdevies parādīt pasaulei Latviju kā mūzikas lielvalsti.
Nosauciet īpašības, kurām jāpiemīt pianistam- izpildmāksliniekam, lai viņš varētu sasniegt augstu profesionālo līmeni.
Es domāju, ka pianistam ir jāpiemīt ļoti lielai iniciatīvai, jābūt ļoti lielai darbaspējai, jābūt ļoti motivētam daudz strādāt ar savu instrumentu. Viņam ir jāatrod sava individuāla balss, individuāla pieeja. Pasaulei nav vajadzīga kopija, pasaulei ir vajadzīgi jauni, oriģināli pianisti. Ja pianistam būs sava individuāla pieeja, tad viņš būs interesants klausītājiem. Galvenais- lai visam, ko cilvēks dara, ir vērtība un nozīme.
Pastāstiet par Osokinu pianistu dinastijas projekta “Trīs Osokini” nākotnes plāniem.
Runājot par nākotnes plāniem, mums būs koncerts Cēsīs, vidzemes koncertzālē “Cēsis” 21. novembrī. Es ļoti iesaku atbraukt, paklausīties. Jā, 21. novembrī ir mūsu nākamais koncerts, kuram mēs pašlaik ļoti aktīvi gatavojamies!
Liels paldies Andrejam Osokinam par sniegto interviju!
Annija Brenče mūzikas teorijas un klavierspēles nodaļas pirmais kurss
