2020.gada 25.septembrī Daugavpils Kultūras pils Lielajā zālē IX Mūzikas un mākslas festivāla Daugavpils ReStArt 2020 ietvaros notika etnomūzikas grupas Tautumeitas koncerts.
Grupa Tautumeitas izveidojās 2015.gadā, tās sastāvā ir sešas mūziķes – Asnate Rancāne, Aurēlija Rancāne, Ilona Dzērve, Lauma Bērza, Laura Marta Līcīte un Laura Liepiņa. Tā sākās ar tradicionālās mūzikas dziedāšanu, mēģinot pietuvoties un atdarināt teicējas. Tomēr darbības procesā, tuvojoties dziesmu izpildījumam, pašas dziesmas nāca pie Tautumeitām. Savā radošajā mūzikas ceļā mūziķes dabiski apvienoja visu, ko šajā pasaulē dziedātājas ir dzirdējušas un sajutušas kā savu.
Grupas Tautumeitas debijas albums ar nosaukumu Tautumeitas 2018. gadā ir ieguvis Mūzikas ierakstu Gada balvu kā “Gada labākais etno un tautas mūzikas albums”. Grupa veiksmīgi koncertē ne tikai Latvijā, bet ir viesojusies arī tādās valstīs kā Ķīna, Krievija, Šveice, Vācija, Japāna.
Unikālā latviešu meiteņu etnogrupa šajā koncertā atskaņoja savas populārākās tautasdziesmu apdares, starp tām var nosaukt Čigāns saka čigānam, Pāde, Dzied pa priekšu brāļa māsa, Raganu nakts, Dai citas meitas, Aulejas klezmers un citas.
Visa koncerta garumā, klausītājus apgaroja latgaliešu valodas siltums, kas nav īpaši raksturīgs Daugavpils internacionālajai videi. Mani pārsteidza tas, ka ļoti daudzi priekšnesumi tika izpildīti latgaliešu valodā, kaut arī lielākā daļa grupas dalībnieku nav ikdienā saistīti ar Latgales kultūru un valodu. Varu teikt, ka dziedot latgaliski viņām tas sanāca ļoti labi, nebija dzirdams ne kurzemniekiem raksturīgais akcents, ne dziedāšanas maniere, dziedātājas bija pilnīgi iejutušās latgaliešu meiteņu tēlos. Pateicoties šai izvēlei, bija jūtama silta un mājīga atmosfēra, jo, vismaz personīgi man, latgaliešu valoda ir ļoti tuva, jo šajā valodā es sarunājos ar saviem vecākiem un vecvecākiem.
Vēlos akcentēt tieši dziedātāju izturēšanos uz skatuves. Tā bija ļoti atraisīta un profesionāla. Piemēram, dziesmā Raganu nakts, mūziķes ne tikai dziedāja un spēlēja uz dažādiem tradicionāli - autentiskajiem tautas mūzikas instrumentiem, bet arī pielietoja ļoti daudz horeogrāfiskos jeb dejas elementus, kas performanci padarīja uzreiz daudz krāšņāku un iespaidīgāku.
Kā jau latgalieti, mani uzrunāja arī kompozīcija Aulejas klezmers. Šī kompozīcija neatstāja mani vienaldzīgu, bet tā ļoti ieinteresēja ar savu pilnveidoto instrumentāciju – salīdzinājumā ar oriģinālu, koncertā tika pievienots kontrabass, bungu komplekts un akordeons, kas uzreiz piešķīra pavisam cita veida skanējumu un noskaņu, kā arī šie instrumenti tika simbolizēti kā lauku kapelu dalībnieki. Klausītāji it kā uz mirkli nokļuva kādā Latgales ezera krastā, kurā varēja baudīt rudens dvesmā radīto krāsu paleti!
Kā pēdējo piezīmi par pasākumu vēlos minēt, grupas ārkārtīgi skaisto, tembrāli līdzeno skanējumu. Kaut arī dziedātājām ir atšķirīgi balss tembri, dziedot tautiskajā manierē, viņu tembri apvienojas un rodas ilūzija, ka dzied viens cilvēks, bet patiesībā dziedāja piecbalsīgi. Un es uzskatu, ka fenomenāli ir tas, ka, vismaz man tā likās, grupas dziedājums šajā koncertā pat bija daudz profesionālāks un intonatīvi precīzāks par studijā oriģināli ierakstīto variantu.
Koncertzāles apskaņošana arī bija ļoti augstā līmenī, kaut arī pati zāle nav nemaz veidota akustiski precīzi.
Koncerts kopumā bija izdevies, tas bija ļoti pozitīvs un atraktīvs! Gaidīsim nākamo tikšanos, kurā mēs varēsim baudīt tik ļoti silto latgaliskumu! Uz tykšanūs nuokomojūs koncertūs!
Mūzikas teorijas un vēstures
un Pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēles nodaļu
IV kursa audzēkne Viktorija Gžibovska
