2024. gada 4. aprīlī plkst. 18.00 Vienības nama koncertzālē akordeonistu orķestris svin savu 65 gadu jubileju. Sakarā ar šo pasākumu radās ideja sarunāties ar Tatjanu Saratovu, kura jau vairāk nekā 20 gadus ir orķestra mākslinieciskā vadītāja. Bija interesanti uzzināt par orķestra rašanos, pirmajiem panākumiem, mūsdienu orķestra repertuāru un solistiem.
Mūsu saruna sākās ar Tatjanas Saratovas stāstu par viņas dzīves gaitām un savdabīgām attiecībām un mīlestību pret akordeonu.
A.V.: Kāpēc par Jūsu izvēlēto mūzikas instrumentu kļuva tieši akordeons? Pastāstiet, lūdzu, par saviem pirmajiem akordeonspēles soļiem un iespaidiem.
T.S.: Vienmēr labākais notiek nejauši un negaidīti. Es no bērnības gribēju mācīties mūzikas skolā, bet diemžēl neizturēju konkurenci. Daudzi bija uzņemti, izņemot mani. Es biju aizvainota, bet iekšā joprojām bija paslēpts sapnis. Un tagad, strādājot ar bērniem, man ir ļoti svarīgi saskatīt iekšējo potenciālu, vēlmi un ieklausīties tajā. Es iestājos mūzikas studijā - klavierspēles klasē. Mana skolotāja, pamanot manas muzikālās dotības, ieteica pamēģināt iestāties mūzikas skolā. Mani uzreiz pieņēma mūzikas skolas 2. klasē akordeonspēles klasē.
A.V.: Pie kā jūs mācījāties un ieguvāt tik bagātu akordeonspēles pieredzi?
T.S.: Mācoties Aizkraukles Mūzikas skolā pie Nataljas Juškevičas, pēdējā mācību gadā es piedalījos “Valsts konkursā”. Man radās bauda un adrenalīns uzstājoties uz skatuves, tāpēc es nolēmu turpināt mācības Daugavpils Mūzikas vidusskolā akordeonspēles nodaļā.
A.V.: Vai jūs atceraties to dienu, kad sākāt spēlēt akordeonistu orķestrī? Kādas bija Jūsu emocijas, jūtas, domas?
T.S.: Es atnācu uz orķestra mēģinājumu pie Valērija Hodukina un viņš kļuva par manu akordeonspēles skolotāju Daugavpils Mūzikas vidusskolā. No tā brīža, orķestris kļūst par manu neatņemamo dzīves daļu.
A.V.: Ko Jūs varētu pastāstīt par orķestra dibinātāju un pirmo vadītāju Valēriju Hodukinu?
T.S.: 1959. gadā Mūzikas vidusskolas pedagogs Georgijs Skakuns no sākuma organizēja akordeonistu ansambli, kurā spēlēja mūzikas skolas audzēkņi, bet no 1964. gada par jauno ansambļa - orķestra vadītāju kļuva jauns pedagogs no Ukrainas (Harkiva) Valērijs Hodukins, kurš vadīja orķestri 45 gadus.
Pats Valērijs Hodukins spēlēja džeza instrumentu sastāvā, viņam bija liela estrādes mūzikas atskaņošanas pieredze. 1964. gadā orķestris kļuva par pilsētas orķestri un aktīvi piedalījās pilsētas kultūras dzīvē.
Valērijs Hodukins bija mans skolotājs, mans mūziķa etalons, jo viss, ko es protu ir pateicoties viņam un viņa mīlestībai pret akordeonu un mūziku.
Vislabākās stundas bija tad, kad viņš muzicēja kopā ar mani, tas bija neaizmirstami un palika atmiņās uz visu dzīvi.
A.V.: Zināms, ka šobrīd notiek starptautiskais V. Hodukina akordeonistu izpildītāju konkurss. Kas bija šī konkursa iniciators un kādā veidā Jūs esat saistīta ar šo konkursu?
T.S.: Es biju pirmā šī konkursa dalībniece. Sākotnēji tas bija sadarbības festivāls ar Lietuvu, kas radās 1999. gadā. Vienu gadu tas viesojās Viļņā, nākamo Daugavpilī. Daugavpils festivāla organizators bija Valērijs Hodukins, bet gadiem ritot, radās ideja izveidot akordeonistu konkursu bērniem un studentiem no Latvijas un citām valstīm.
Konkurss tika nosaukts Valērija Hodukina vārdā pēc viņa nāves, viņš nomira jūlijā, bet festivāls bija paredzēts oktobrī. Tika nolemts, ka šim vārdam - Valērijs Hodukins - jāpaliek vēsturē, lai viņu zinātu un atcerētos. Apspriežot šo domu ar pilsētu, tika nolemts piešķirt nosaukumu konkursam, jo visa Valērija Hodukina dzīve bija saistīta ar izglītības un muzicēšanas procesu.
A.V.: Kāpēc Jūs nolēmāt kļūt par Daugavpils akordeonistu orķestra māksliniecisko vadītāju un diriģenti?
T.S.: (Smejas). Valērijs Hodukins man piedāvāja strādāt orķestrī par mākslinieciskā vadītāja palīgu. Un studējot universitātē, es jau strādāju orķestrī. Pēc viņa nāves, kādam vajadzēja vadīt orķestri un darboties, tāpēc orķestra dalībnieki man palūdza ņemt orķestra vadību savās rokās. Nevis Es izvēlējos orķestri, bet orķestris izvēlējās mani.
A.V.: Kādu pārsvarā programmu atskaņo orķestris, kāpēc?
T.S.: Pašlaik orķestris atskaņo mūsdienu orķestra mūziku. Mums ir daudz projektu ar dažādiem komponistiem un solistiem. Orķestra skanējums ir tuvs estrādes orķestrim, kurā ietilpst ritma grupa un vadošie solisti, tomēr mēs atskaņojam arī akadēmisko un latviešu komponistu mūziku.
Jubilejas koncertā radās ideja atjaunot veco repertuāru. Interesanti, ka kopā ar mums muzicēja 80. un 2000. gadu solisti. Viņu izpildījumā skanēja viņu jaunības mūzika.
A.V.: Kas pārsvarā spēlē orķestrī? Ko Jūs varat pastāstīt par sadarbību ar spāņu akordeonistu Gorku Hermosu? Vēl ar kādiem talantīgiem mūziķiem bija iespēja sadarboties?
T.S.: Orķestrī pārsvarā spēlē SBDMV pedagoģi un studenti. Tas ir pamatsastāvs, bet spēlē arī pedagoģi no citām skolām.
Mums ir daudz projektu, tostarp ar spāņu virtuozu akordeonistu, komponistu, pedagogu, rakstnieku un izdevēju Gorku Hermosu (Gorka Hermoso), kurš spēlē ar Spāņu Radio un TV orķestri, slaveniem mūziķiem no citām valstīm, kā arī sniedz koncertus Eiropā un Amerikā. Pie mums ciemos bija duets "Boyan Mix", "SibDUO", Igors Saenko no Ukrainas un citi.
Ar Gorku Hermosu mēs negaidīti iepazināmies Lietuvā, aicinājām pie mums ciemos, sarunājot par koncertu.
Mūsu koncertos piedalās Nacionālās Operas solisti, piemēram, Rihards Mačanovskis, Ilona Bagele, Aldis Zakis. Mūsu muzikālos priekšnesumus ļoti krāšņi rotāja Daugavpils mūziķi: Inga Zeile, Jeļena Borele, Olga Gavrilova, Regīna Petkeviča, Viktorija Cīrule, Atis Auzāns.
A.V.: Vai gadās tā, ka instruments (akordeons) pats izvēlas sev saimnieku? Kādā veidā tas notiek?
T.S.: Es domāju, ka maģija un mūzikas instruments ir savdabīga burvestība. Kad tu paņem instrumentu rokās, tu saproti, vai tas ir tavs instruments vai nav. Katrs instruments nāk pie sava īpašnieka savā laikā.
A.V.: Jūs esat ļoti aktīva un radoša personība, kas dod Jums spēku un enerģiju?
T.S.: (Smejas). Paldies par labiem vārdiem, bet tas ir pateicoties tam, ka man apkārt ir talantīgi cilvēki, kas vēlas muzicēt un atbalstīt. Parasti, tas viss dzimst pavisam nejauši no vārdiem "vai atceries?" vai "darīsim tā", no tā veidojas ideja, spēks, vēlme, kas vada, noved pie rezultāta. Tāpēc vēlos izteikt pateicību visiem kolēģiem un studentiem ar kuriem sadarbojos, lai sasniegtu kaut ko jaunu un interesantu.
A.V.: Kādi būs Jūsu novēlējumi akordeonistu orķestrim 65 gadu jubilejā?
T.S.: Orķestrim es gribu novēlēt, lai vienmēr būtu mūziķi, kas gribētu muzicēt kopā un radīt mākslu. Neskatoties uz dažādiem apstākļiem, vienmēr priecējiet savus klausītājus ar jaunām muzikālām programmām!!!
Interviju sagatavoja SBDMV Mūzikas vēstures un teorijas nodaļas
IV kursa audzēkne
Anastasija Vinogradova
